Jumts

Jumta nesošās konstrukcijas

Jumtus var iedalīt divās pamatgrupās: plakanie un slīpie. Plakanajiem jumtiem par nesošajām konstrukcijām parasti izmanto dzelzsbetona plātni (no kombinētajiem elementiem vai monolīto). Principi, kas nosaka izvēli starp pirmo un otro grupu, ir tādi paši kā starpstāvu pārsegumam. Slīpajiem jumtiem visbiežāk izmanto koka spāres.

Jumtu siltināšana

Plakanajiem jumtiem labākais siltinājums ir cieta akmens vate biezumā ne mazāk par 300 mm. Slīpajiem jumtiem – mīksta minerālvate, arī 300 mm bieza. Ja mājai paredzēti bēniņi, jau sākumā jāizlemj, vai tie būs siltie vai aukstie. Jo, pirmkārt, atšķirsies siltināšana – siltajiem bēniņiem siltina jumtu, aukstajiem grīdu, otrkārt, siltos bēniņus vajadzēs apkurināt, un tam jau laikus jāparedz apsildīšanas sistēma. Parasti bēniņi paliek auksti, ierīkojot tajos labu ventilāciju, izņemot, protams, ja tos plāno pilnībā izmantot.

Jumta segums

Īpaša izvēle plakano jumtu seguma materiāliem nav. Parasti tas ir peldošais ruļļu materiāls, protams, dažādu ražotāju. Parasti to ieklāj divās kārtās ar gāzes degļa palīdzību. Problemātiskās vietas ir atšķirīgi pievienojamas, tās uz plakanā jumta rodas samērā daudz.

Slīpo jumtu segumu izvēle ir bagātīgāka. Tie var būt:

• bitumena dakstiņi

• dabiskie dakstiņi (māla vai cementa un smilšu)

• dakstiņveida profils

• bitumena viļņloksne

• skārds (krāsots vai cinkots)

Mēs iesakām izvēlēties kādu no pirmajiem trim materiāliem. Jumti ar šādiem segumiem skaisti izskatās, labi slāpē lietus radīto troksni (svarīgi mansardiem), ir noturīgi pret laikapstākļu iedarbību, un montējot tiem rodas minimāli atlikumi, kas ir īpaši svarīgi sarežģītas konstrukcijas jumtiem.

Zīm. 1,2. Bitumena dakstiņi

Zīm. 3,4. Māla dakstiņi

Zīm. 5,6. Metāldakstiņi

Zīm. 7,8. Bitumena viļņloksne

Zīm. 9,10. Skārds