Kam jāpievērš uzmanība

1.    Paņemiet izrakstu no zemesgrāmatas nodalījuma par konkrēto apbūves gabalu. Īpašu uzmanību pievērsiet iespējamiem apgrūtinājumiem, kā, piemēram, elektropārvades līnijām, pazemes komunikācijām, ceļiem u.c.

2.    Aprunājieties ar rajona arhitektu gan par būvniecības iespējām vispār, gan par savām konkrētajām iecerēm. Saņemiet izziņu par zemes izmantošanas iespējām.

3.    Uzziniet Latvenergo par zemesgabala elektrificēšanas iespējām, kā arī par pieejamo jaudu.

4.    Ja ir iespēja pieslēgt gāzi, precīzu informāciju iegūstiet Latvijas Gāzē.

5.    Noskaidrojiet, vai ir iespēja pieslēgties centralizētajam ūdensvada un kanalizācijas tīklam. Ja tāda iespēja ir, no vienas puses, Jūs izbēgsiet no problēmām, kas saistītas ar individuālo sistēmu apkopi, no otras puses, Jums par to būs jāmaksā. Kaut gan iespēja izvēlēties, vai pieslēgties centralizētajam tīklam vai veidot savu sistēmu, visticamāk, nebūs. Ja kopējais tīkls ir, parasti tas jāizmanto, motivācija – vides tīrība.

6.    Aprunājieties ar apkārtējo zemesgabalu īpašniekiem par gruntsūdens līmeni, grunts sastāvu, ūdensnesējslāņa dziļumu. Ja potenciālie kaimiņi klusē vai nezina, mēģiniet vērsties uzņēmumā, kas specializējas dziļurbumos (derēs, protams, arī privātpersona ar atbilstīgu pieredzi). Turklāt ieteicams atrast urbēju, kurš strādā konkrētajā reģionā, tad informācija būs precīzāka.

7.    No līdzšinējā zemes īpašnieka paņemiet zemesgabala plānu un mēģiniet aptuveni modelēt Jūsu nākamās mājas novietojumu, pievēršot uzmanību piebraucamā ceļa izveides iespējai, mājas novietojumam attiecībā pret ielām, debespusēm, robežām ar kaimiņu zemesgabaliem, pazemes komunikāciju zonām un elektrolīnijām. Vēlreiz izpētiet apgrūtinājumu sarakstu un centieties saprast, kā tie varētu ietekmēt mājas atrašanās vietu. Ja zemesgabals no šī skatpunkta liekas sarežģīts, kā tas bieži mēdz būt pilsētas apbūvē, griezieties pie mums, mēģināsim tikt skaidrībā kopā.

8.    Ja Jums ir radušās aizdomas par kopīgu servitūtu ar kaimiņiem uz Jūsu nākamā zemesgabala (piemēram, tiesības caurbraukt), vērsieties pie viņiem, lai gūtu skaidrību šajā jautājumā. Ne vienmēr tas precīzi atspoguļots zemesgrāmatas dokumentos. Tieši tāpat izvērtējiet savas iespējas piebraukt zemesgabalam un komunikāciju izvietošanu. Reizēm centieni ierīkot ceļu uz zemesgabalu, kas atrodas dziļumā, sastopas ar kaimiņu pretestību. Pārdevējs var to noklusēt.

9.    Pievērsiet uzmanību apbūves gabala absolūtajai zemes līmeņa atzīmei (augstums virs jūras līmeņa). Zemākiem gabaliem ir sliktāka grunts kvalitāte nekā augstākiem. Zemes līmeņa atzīmi var redzēt inženiertopogrāfiskajā plānā.

10.    Ja uz apbūves gabala ir koki, par iespēju tos nocirst griezieties vietējās pašvaldības vides departamentā vai mežniecībā. Noskaidrojiet, cik tas maksās, jo reizēm runa ir par desmit tūkstošiem eiro, bet īpaši lielus un vērtīgus kokus var vispār neatļaut nocirst.

11.    Ja apbūves gabals atrodas uz nosusinātas drenētas zemes, tajā pašā vides departamentā uzziniet par celtniecības iespējām un drenāžas cauruļu izvietojumu. To izvietojums var būtiski ietekmēt Jūsu nākamās mājas izmēru un novietojumu vai arī likt Jums izdot naudu to pārkārtošanai.

12.    Ja Jūs gandrīz viss apmierina un Jūs esat gatavs pirkt zemesgabalu, tomēr grunts kvalitāte rada šaubas, ar zemes īpašnieka atļauju pasūtiet grunts ģeoloģisko izpēti (to tik un tā rekomendē pirms būvniecības uzsākšanas), un, ja grunts izrādās katastrofāli slikta, iespējams, prātīgāk būtu atteikties no pirkuma.

13.    Atcerieties, ka visi zemesgabala pārdevēja apgalvojumi, ka ”šeit drīz būs gaisma un gāze, un ceļi, un pārējais”, nav nekas vairāk par vārdiem. Bez konkrētiem līgumiem, projektiem un tāmes pastāv liela varbūtība, ka par vārdiem tas viss arī paliks. Kad apbūves gabals būs pārdots, vienīgais šo problēmu risinātājs, kā arī maksātājs būsiet Jūs. Diemžēl mēs nereti sastopamies ar situāciju, kad cilvēks likumīgi nopircis zemi apbūvei, bet no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nevar uzsākt būvniecību.